Latvija nedrīkst kļūt par "Monopolu", kur digitālajām platformām atļauts nemaksāt pēc kopējiem noteikumiem
Likumprojekts "Digitālā darba platformu likums" (26-TA-1397) no 14.10. līdz 02.11.2026 atrodas saskaņošanā TAP portālā; aktuālais statuss: Digitālo darba platformu likums 26-TA-1397: kas notiek. Nozares organizācija brīdina: lobisti jau mēģina vājināt kontroli pār platformām, slēpjoties aiz frāzēm par "administratīvā sloga mazināšanu".
Rīga, 27-05-2026 (pirmpublicēts; statuss atjaunināts 02.11.2026)
Latvija šobrīd atrodas izvēles priekšā: vai nu izvest platformu ekonomiku no ēnu zonas, vai arī galīgi nostiprināt modeli, kur vietējais bizness maksā nodokļus, ievēro noteikumus un nes atbildību, kamēr lielās digitālās platformas turpina darboties kā "agregatori bez pienākumiem".
13. aprīlī simtiem taksometru devās protesta braucienā pa Rīgas ielām. Tas nebija lokāls konflikts, bet gan Latvijas posms kopējā Eiropas cīņā pret digitālajiem "Mežonīgajiem Rietumiem" — no Parīzes līdz Madridei.
"Iedomājieties, ka spēlējat Monopolu, bet vienam spēlētājam ir atļauts nemaksāt nodokļus, neievērot noteikumus un neatbildēt par savām figūrām. Tieši tā pārāk ilgi izskatījās taksometru un piegādes tirgus Latvijā. Platformas kontrolē pasūtījumus, cenas, reitingus, bloķēšanas un naudu, bet vienlaikus sauc sevi tikai par 'starpniekiem'. Šai ērai ir jābeidzas."
- Vadītāji un kurjeri (taksi un kurjeri) ir pašnodarbinātie — darba tiesisko attiecību prezumpcija nav piemērojama bez pietiekamiem pierādījumiem no personas puses.
- Jāpiemēro Yodel lieta (EST): platformas var saglabāt starpnieka statusu, ja pastāv reāla autonomija.
- Pierādīšanas nastas pirmais solis jāuzliek darba veicējam.
- Direktīva (ES) 2024/2831 paredz: prezumpcija gulstas uz platformu, ja tā vēlas to atspēkot.
- Galvenie pierādījumi (algoritmi, tarifi, sankcijas, reitingi) atrodas platformas rīcībā — nevis pie vadītāja.
- Yodel piemērojama tikai pie reālas autonomijas. Ja cena, reitings un konta bloķēšanas risks to izslēdz — Yodel nav arguments.
- Personas datu apstrādes ierobežojumi nav jāpiemēro, ja darbinieks sniedzis "nepārprotamu piekrišanu".
- Biometriskā identifikācija un algoritmiskā uzraudzība ir tehnoloģisks instruments, kas nodrošina drošību un efektivitāti.
- Darba attiecībās piekrišana nav brīva — ekonomiski atkarīga persona nevar īsti atteikties.
- EDAK vadlīnijas: ja pastāv varas nelīdzsvarotība, piekrišana nevar tikt uzskatīta par brīvu.
- "Piekrišanas lodziņš" kļūst par juridisku dekorāciju ekonomiskai piespiešanai.
- 15. panta otrā daļa jāsvītro vai jāsašaurina — ierobežot datu sniegšanu uz reizi 6 mēnešos.
- Informācija valsts iestādēm jāsniedz tikai vispārīgā, agregētā formātā.
- Platformas dati ir konfidenciāla komercinformācija.
- Platformu darbs notiek reāllaikā — pusgada dati ir bezjēdzīgi operatīvai kontrolei.
- Bez piekļuves datiem nevar pārbaudīt: kas strādā, vai persona drīkst strādāt LV, VID reģistrācija, faktiskais ienākums.
- PVD fakts: PVD ēdienu kurjeru reģistra pārbaudē (dati uz 11.02.2025) no 2200+ pieteicējiem 43 personām bija zaudētas tiesības uzturēties Latvijā (avots: LSM, 12.02.2025).
- Konfidenciālu informāciju no platformas var pieprasīt tikai tiesa.
- Komercnoslēpums ir likumiski aizsargāts — VID un VDI piekļuvei nepieciešams tiesas rīkojums.
- Šāds priekšlikums padara VID, VDI un citas iestādes aklas tieši tajās lietās, kur pierādījumi atrodas tikai platformas iekšienē.
- Komercnoslēpums nedrīkst slēpt: algoritmus, tarifu mehānismus, reitingus, starpnieku ķēdes, bruto maksājumus.
- BOLT/WOLT VID strīds: publiski zināms BOLT UIN strīds 1,4 milj. EUR apmērā LV — tas ir reāls, ne teorētisks jautājums.
- Norēķinu lokalizācijas prasība netiek atbalstīta — šāda prasība netiek virzīta.
- ES vienotais maksājumu tirgus ļauj darboties no jebkuras ES valsts — nav tiesiska pamata prasīt LV kontu.
- Ja pakalpojums tiek sniegts LV, pasažieris atrodas LV, izpildītājs strādā LV — naudas plūmai jābūt pārbaudāmai LV iestādēm.
- "BOLT/WOLT for Business" dokumenti: rēķins bieži ir "pārskats" ar PVN 0%, kaut taksometra vai piegādes pakalpojums sniegts LV.
- Prasība: norēķini caur LV kredītiestādi vai LV licencētu MPP — vai tāda paša caurskatāmības režīma piemērošana.
- Platformu lobijs neiesniedz budžeta ietekmes izvērtējumu — fiskālais aspekts netiek aplūkots.
- Platformu darbība veicina nodarbinātību un ekonomiku — netieša budžeta ietekme ir pozitīva.
- Fiktīvā pašnodarbinātība nozīmē: nav VSAOI, nav IIN ieturēšanas pie avota, nav sociālās aizsardzības, nav darba laika uzskaites, nav PVN pilnas ķēdes.
- Konservatīva aplēse: vairāki desmiti milj. EUR gadā VSAOI + IIN + PVN budžeta risks.
- Šī summa jāvērtē FM, LM, VID un Saeimā — taču platformu lobijs to ignorē.
- BOLT/WOLT veicina konkurenci un sniedz labākus pakalpojumus patērētājiem par zemākām cenām.
- Platformu modelis ir inovācija — nepamatota regulācija kavē uzņēmējdarbību.
- Nozares pārstāvji aizstāv platformu modeli kā modernās ekonomikas elementu.
- LV uzņēmumi maksā nodokļus LV, ievēro darba tiesības, PVN, licences — tās ir izmaksas, kuru platformas faktiski izvairās.
- Šī nav brīvā tirgus konkurence — tā ir regulatīvā asimetrija.
- Nozares pārstāvības organizācijām vajadzētu aizstāvēt vietējos uzņēmējus, nevis ārvalstu platformas.
Kopsavilkums — risku matrica
| # | Jautājums | Platformu pozīcija (BOLT/WOLT) | Valsts / nozares prasība | Risks |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Nodarbinātības statuss | Pierādīšanas nasta → darba veicējam | Prezumpcija → platformai jāatspēko | Kritiski |
| 2 | Algoritmiskā uzraudzība | "Piekrišana" atbrīvo platformu | Piekrišana darba att. nav brīva | Augsts |
| 3 | VDI/VID datu piekļuve | Reizi 6 mēnešos, vispārīgi | Operatīva, strukturēta, imigrācija | Kritiski |
| 4 | Pierādījumi un audits | Tikai tiesas ceļā | VID/VDI tieša piekļuve | Kritiski |
| 5 | Maksājumu lokalizācija | Nav prasības | LV kredītiestāde vai ekvivalents | Augsts |
| 6 | Valsts budžets | Nav izvērtēts | 30–60 milj. EUR/gadā risks | Augsts |
| 7 | Vietējo uzņēmēju aizsardzība | Nav aplūkots | Regulatīvā asimetrija jānovērš | Vidējs |
Galvenie likumdevēja un nozares uzdevumi (12 punkti)
- Nodrošināt, ka nozares pozīcijas projekts nesamērīgi neaizsargā lielo platformu intereses
- Nepiemērot Yodel lietu kā universālu argumentu; izmantot faktiskās kontroles kritēriju (Uber v Aslam, Bandi v BOLT)
- Saglabāt darba tiesisko attiecību prezumpciju kā efektīvu aizsardzības mehānismu
- Nepārlikt pierādīšanas nastu uz darba veicēju bez piekļuves platformas datiem
- Atsaukt priekšlikumu par "nepārprotamu piekrišanu" kā pamatu datu apstrādes ierobežojumu apiešanai
- Nesvītrot un nesašaurināt 15. panta otro daļu
- Neierobežot informācijas sniegšanu uzraudzības iestādēm līdz reizei 6 mēnešos
- Papildināt 16. pantu ar profila, izpildītāja, bruto maksājuma, komisijas un izmaksas konta datiem
- Saglabāt un paplašināt 19. pantu — uzraudzības iestādēm piekļuve arī konfidenciālai informācijai
- Iekļaut prasību par maksājumu plūsmas auditējamību caur LV licencētiem MPP
- Iekļaut valsts budžeta, VSAOI, IIN, PVN, imigrācijas un godīgas konkurences risku izvērtējumu
- Skaidri norādīt: platformu darbība LV nedrīkst balstīties uz datu nepieejamību un formālu pašnodarbinātības konstrukciju